spīķis
spĩķis Frauenb.,  ein zugespitztes Holzstück od. Eisen zum Stechen Dunika (mit ĩ ),  ein Bajonett U.: zē̦ns nuodūra kŗupi ar spīķi Dunika. dvēselīte . . . spīķa (Var.: spieķa) galiņā BW. 31469 var. Mit sekundärem s - aus pĩķis 1 .
Avots: ME III, 1003
Avots: ME III, 1003