spīgana
spĩgana C., PS., Wolm., Salisb., spìgana 2 Prl., spīgana U., Adsel, spîgane Karls., spīgans U., spīgaina Etn. III, 40; LP. VII, 534, spīganiete,  eine Lufterscheinung U.;  ein Drache U.;  eine Hexe U., Adsel;  ein Irrlicht Dr.;  eine heidnische Göttin U.: dažuos viduos raganas . . . sauc par. .. spīganām Etn. III, 21. raganām bijušas arī kalpuones - spīganas LP. VI, 56. spīganiete reiz de̦vuse savam puišam pa gaisu braukt Etn. III, 76. spīganās (-nuos) iet (jāt),  zur Hexerei ausziehn, hexen: tā sieva iet spīganuos,  hat mit Hexerei zu tun U. Jāņuos gājuši . . . spīganuos LP. VII, 534. uz tē̦va bišu kuoku kuopā jājušas spīganās V, 22. Zu spĩgulis, s. Leskien Abl. 345, Prellwitz Wrtb.2 484, Zupitza Germ. Gutt. 162.
Avots: ME III, 1002
Avots: ME III, 1002