sprikstins, ein munterer, gewandter Knabe Lubn.; vgl. sprikstenis, spriksts.

Avots: ME III, 1020

sprikstins,

1): "veikls un kustīgs neliels luops vai cilvē̦ks" Auleja; ‡

2) "vaguols, kas save̦lkuoties augstu le̦c" Wessen; ‡

3) = knipis 1 Auleja.

Avots: EH II, 559