spraunis
I spraunis (?),  der Gipfel, Wipfel, die Spitze Wid.;  die Turmspitze. Wenn zuverlässig und nicht entlehnt, zu sprauties?Avots: ME III, 
1012 
spraunis
I spraunis: 
baznīcas s.  (Turm) Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 44. sprauņa galā spīd saulē gailis 46.Avots: EH II, 
557 
spraunis
II spraunis  "ein gutgewachsenes, grosses Tier (z. B. ein Hund)" Wolmarshof.Avots: ME III, 
1012