snuķis
snuķis Kand., U.,  die Schnauze: sūcamais snuķis Konv. 2 719. snuķi uzmest od. izcelt,  die Nase aufwerfen: lielu snuķi uzme̦tusi BW. 18922. staigā snuķi izcē̦luse 25357; (verächtl.)  das Gesicht: snuķi nevar ne˙kuo redzēt: matus izlaiduse . . . kupli un ar plīvuri aizvilkusēs Janš. Bandavā I, 366. Wohl aus li. snùkis; vgl. snucis.
Avots: ME III, 979
Avots: ME III, 979