skrāpēt

skrãpêt, -ẽju, schrapen, striegeln U., Salgaln, Meiran, kratzen Wolm.: nāk ve̦lni ar asiem nagiem tuo skrāpēt LP. IV, 100. - skursteni skrāpēt, den Schornstein fegen Seewald. Refl. -tiês, (hin und wieder etwas) kratzen: kad kaķis skrāpējas ap kuokiem, tad gaidāms vējš Etn. II, 71. vāveriņi skrāpējas gar biksītēm Vēr. II, 1300. Aus mnd. schrapen "schaben, kratzen" woher auch estn. (k)rāpima "kratzen".

Avots: ME III, 889