I skaîste ² Deg., ein schönes Mädchen, die Schöne: mūsu skaiste, mūsu daile, tā aizbrauca vedējuos BW. 18672. tādam . . . vajadzēja dabūt manu skaistīti! Janš. Dzimtene IV, 332.

Avots: ME III, 865

II skaiste L., U., Mag. XIII, 27, skaista N.-Rosen n. Etn. I, 52, skaists Mag. XIII, 27, eine schlanke Stange, Hopfenstange: makšerēm skaistas grîêzt N.-Rosen n. Etn. I, 52. Nebst skaistra, šķeists zur Wurzel von skaîda?

Avots: ME III, 865

II skaiste: apenītis tâ sacīja, gar skaistīti te̦cē̦dams BW. 19549.

Avots: EH II, 498