skāde
skãde, skāda Glück,  der Schade; das Unglück Lind.: Sprw. skāde vīram par ķēvi, - aste vien palikusi ruokā. nevar ne˙vienam skādas darīt Glück Boruch 6, 13. tās (lietas) e̦smu par skādu turējis  (habe ich . . . für Schaden geachtet) Philipper 3, 7. skādē iet,  einen Schaden anrichten (vom Vieh): vai . . . nebūs kāds aizzadzies un iegājis skādē A. XI, 897. nuoķīlāja luopiņu, kas nevilšu kaut kur iegājis skādē Siliņš 63. ugunsskāde Lind., skãde PS.,  der Feuerschaden: laikam tur kāda skāde. Aus mnd. schade dass.
Avots: ME III, 879
Avots: ME III, 879