I siruôt: auch Salis (sirat), ("klejuot") Orellen. Refl. -tiês "Spaziergang machen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 489

‡ II siruôt zu erschtiessen aus apsiruôt II.

Avots: EH II, 490

siruôt, s. siŗuôt.

Avots: ME III, 848

siŗuôt U., Frauenb., siruôt U., PS., Karls., Alksnis-Zundulis, AP., sirêt, -ẽju N.-Schwanb., sirāt Für. I, umherstreifen, sich umhertreiben U., Alksnis-Zundulis; marodieren U.; betteln AP., (siruôt) Gramsden; schmarotzen L., St.: čigānietes siruo, wandern herum U. pamanījis, ka pa malkas dārzu daži siruojuot Alm. Kaislibu varā 123. cila ne˙kā nedara, kâ tikai siŗuo apkārt Janš. Bandavā I, 149. kungs, kas, malu malās siruodams, visas muodes izmācījies Plūd. Rakstn. I, 122. Miķeļa vakarā jaunie gari siŗuo LP. VI, 9; = sẽņuôt PS. - Refl. siruôtiês, auf Raub ausgehn, plündern Bergm. n. U. - Subst. siŗuôtãjs, siruôtãjs, ein Umherstreifender; Parteigänger V.; Bettler Aahof: siruotāji vazājušies ienaidnieka . kaŗapalkiem pa˙priekšu LP. V, 396. kļuva par virsnieku pār siŗuotājiem Glück I Kön. 11, 24. pec nenāce ... siŗuotāji (Kriegsleute) vairs Izraela zemē II Kön. 6, 23.

Avots: ME III, 848

siŗuôt: suchend umherstreifen Siuxt: guovis nuo sākuma vēl ēda, bet pēc tikai siruoja. ‡ Refl. -tiês "schweifen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 490