sieva
siẽva, verächtl. Demin. siẽvele Ērglis Pel. bar. vectēvi 104, siẽviķis Rothof n. FBR. VIII, 122,  das Weib, die Ehefrau: sievu (ap)ņemt,  (eine Frau) heiraten: laiks puišiem sievas ņemt BW. 13768, 5 var. Sprw.: sievai gaŗi mati, īss paduoms. kur sievās, tur pļāpas. sieva un krāsns paliek mājās. laba sieva nav ar ze̦ltu uzsveŗama. smuka sieva jāglabā, balta ķēve jāmazgā. pikta sieva - vīra nelaime, lieka sieva (U.) od. sāņu sieva (Latvju tauta XI, 1, 13),  Kebsweib, Beischläferin U.; pussieva,  ein Mädchen, das ein Kind hat U. - sievas vaina od. kaite,  die Menstruation U. sievas vīrs U., Salis, Pernigel,  ein Verheirateter, Ehemann: es devu paduomu nuodzīvuot par ve̦cpuisi, bet kādus mēnešus pēc tam jūs bijāt sievas vīrs Lautb. Luomi 185. - sievas diena,  der 25. März Dond. Zu and., ahd. hīwa  "Gattin", ahd. hīwo  "Gatte, Hausgenosse", ir. cia  "Mann, Gatte", lat. cīvis  "Bürger", ai. š̍ēva-ḥ  "traut" u. a. (s. auch sàime), vgl. Walde Wrtb.2 164 f., Thurneysen KZ. LI, 59.
Avots: ME III, 861
Avots: ME III, 861