sažmaugt, tr., zusammendrücken, zusammenziehen Spr.: vē̦de̦ru var pārāk sažmaugt ar īsu bikšu juostu N. - Peb. kad siena ve̦zums ar buomi stipri sasiets, tad saka: rau jau ve̦zums briesmīgi sažmaugts Launkalne. (fig.) sāpes sirdi sažmaudz Celm. Refl. -tiês, sich zusammenziehen, zusammendrücken Spr.

Avots: ME III, 800

sažmaugt: kad viņš tuo sažmaudza ... saujā A. Upītis Pirmā nakts 243.

Avots: EH II, 469