I sakē̦rnât, tr., besudeln, verunrei nigen Dr., Dond.; verpfuschen (mit ẽ̦r) Dunika: asinīm, gānekļiem, dubļiem saķē̦rnāts Lapsa-Kūmiņš 282. Refl. -tiês, sich besudeln, verunreinigen: piecu rubļu dēļ neiešu sevi saķē̦rnāties (d. h. stehlend sich besudeln) Ahs., Dunika.

Avots: ME III, 663

I saķē̦rnât: "saķēzīt, nelabi (kuo) padarīt" (mit ẽ̦r) Gramsden; es viņam ... labību saķē̦rnāju (= ar krusu sakapāju) Pas. XIII, 205.

Avots: EH II, 422

II saķē̦rnât, s. saķērnêt.

Avots: ME III, 663