satimst Golg., Lis., satimt, satimuôt Laud., intr., = satumst, dunkel, dämmerig werden: īsa bija Jāņu nakts: te satimsa, te izausa vakarēja gaisumiņa BW. 33200, 2, ka[d] ļaudīm diena ausa, man satima vakariņš 9157. tâ satimuojis, ka ne˙maz redzēt Laud.

Avots: ME III, 763

satimst: auch Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 456