sasērot

sasē̦ruôt,

1) "?": visu viņas... izteica..., kas bija sasē̦ruojis dvēselē par tiem... gadiem Dz. V.;

2) trauernd erlangen:
kuo nu sē̦ruodams sasē̦ruosi? tâ˙pat jādzīvuo vien būs Fehsen;

3) eine gewisse Zeit hindurch trauern:
viņa visu laiku sasēruoja pēc nelaiķa Vank.

Avots: ME III, 728, 729