sakrunkāt

sakruñkât, sakrunkuôt, sakŗunkât, sakŗunkuôt, tr., faltig machen, runzeln, verknüllen: ve̦cums viņam sakrunkuojis pieri, das Alter hat seine Stirn durchfurcht Dr. sakŗunkuots ģīmis MWM. Refl. -tiês, faltig, runzlig werden, verknüllen (intr.): āda sakrunkājas MWM. Vl, 789. ve̦cmātei vaigi sakŗunkājušies Ahs. piere bij... stipri sakrunkuojusies A. XX, 865.

Avots: ME III, 656