rēpains
rẽ̦paîns AP.,  uneben; vēja aprauts;  schmutzig: ar ruoku, kuŗas rē̦painie pirksti vairs neatliecās Veselis Tīrumu ļaudis. vecīga meita, . . . darba saliekta, rē̦paina un apaļa ebenda; "iesprē̦gājis" Schwanb.  (von der Haut): r. kālis Vank.; rē̦pains ("ar izsitumiem") suns;  bemoost: r. akmens  Hofzumberge; grindig, krustig: rẽ̦paini kartupeļi Jürg. rẽ̦paina  (uneben) miza N.-Peb., Arrasch; "kārpains": r. kartupelis Stomersee.
Avots: ME III, 520, 521
Avots: ME III, 520, 521