rasma
rasma Für., U., Freiziņ, Bewershof, rasme L., U. (li. rasmė̃ "урожай" PФB. LXXIII, 342),  das Gedeihen, die Ergiebigkeit Ruj. n. U.,  die Trefflichkeit L.;  die Ernte: mēs piedzīvuosim kuplu rasmu Kundziņš Kronv. 79. rasmas netrūktu Vēr. II, 603. caur . . . vērša spē̦ku nāk lielas rasmes  (da ist viel Einkommens; bei Manz.: ... tur... daudz ražas) Glück Spr. Sal. 14, 4. Zu rast(ies), vgl. Būga PФB. LXXIII, 342 und Mikkola Balt. u. Slav. 35.
Avots: ME III, 479
Avots: ME III, 479