I pinēt, -ẽju "ganuot (luopus) vienā vietā turēt": kam tu luopus ne˙maz nelaid pie zâles, bet apluoka malā vien pīnē? Stenden.

Avots: ME III, 232

I pĩnêt: identisch mit pĩnêt II?

Avots: EH II, 241

II pĩnēt, -ẽju Ahs. n. RKr. XVII, 46, U., peinigen, quälen: tâ viņi pīnē tuos ļaudis Ruj. kungs savus apakšniekus pīnējis LP. VII, 36. varēsi mani tâ pīnēt un muocīt Naud. Nebst estn. pīnama aus mnd. pinen dass.

Avots: ME III, 232

II pĩnêt: quälen Frauenb.; prügeln (p. bȩ̄rnus) Pernigel; schelten (mit ī) Talsen; "пенять" Karls.; "ar buŗamvārdiem apturēt uzsūtītuo ļaunumu" Seyershof: spīganu vajaguot p.

Avots: EH II, 241

‡ III pīnêt Spiess "falzen".

Avots: EH II, 241

‡ IV pīnêt, zu erschliessen aus appīnêt.

Avots: EH II, 241