pãrstatît, tr., versetzen: ja man būtu visa ticība, tâ ka es varē̦tu kalnus pārstatīt (jetzt: pārcelt) I Kor. 13, 2, rakstnieks vē̦sturisku nuotikumu pārstatījis tagadnē Latv. Refl. -tiês, sich versetzen. Subst. pārstatĩjums, die Versetzung; vārdu pārstatījums, die Inversion; pãrstatîšana, das Versetzen; pãrstatîtājs, wer versetzt.

Avots: ME III, 178

pãrstatît: p. apgāztuos vai pielijušuos rudzu status Oknist.

Avots: EH II, 212