pãrlaûzît, freqn., pãrlaûzt,entzwei-, durchbrechen:pārlauzīt maizi. brūte pārlauž vēl kādu skalu BW. III, 1, 22. kad tu kāju pārlauztu! [Refl. pãrlaûztiês,(unwillkürlich) entzweibrechen (intr.): bē̦rns bija iegrūdis kāju akmeņu starpā; cik viegli tā varēja pārlauzties Jürg.]