purkšis
purkšis C., pur̂šķis Golg., Sessw., Heidenfeld,  ein Mensch, der leicht zum Zorn geneigt ist U., Mag. XIII, 2, 62; vgl. purks; pur̃kšis,  eine Schnarre (als Spielzeug) Ruj.Avots: ME III, 
418 
purkšis
pur̂kšis, ‡
2) "truoksnis; ein Furz" (mit ur̂ 2 ) Seyershof.Avots: EH II, 
328