pietiesāt
pìetìesât,
1)  auf die Dauer, zur Genüge richten: kuo nu es jūs pietiesāšu? tiesājieties paši!2)  gerichtlich, prozessierend erlangen: p. sev kādu pļavas gabalu Lis., Golg.;
3)  vollessen: p. pilnu vē̦de̦ru Lis.;
4) = piekaut,  durchprügeln: es viņu labi pietiesāju Arrasch.
Avots: ME III, 
305