pìespẽt, (auf frischer Tat) überraschen Spr.; (zur rechten Zeit) an-, herankommen.

Avots: ME III, 294

pìespẽt,

1): ertappen:
reiz piespȩ̄ts, meža zaglis netika vairs vaļā Jauns. Raksti IV, 161. vajadzēja p.... kādu nuo tiem, kuo... pazina kâ... kontrabandniekus Augšz. 35; auf die Spur kommen (?): ne˙viens... nevarēja p., kâ vȩ̄stules tika sūtītas Jauns. Raksti III, 106; ‡

3) zur Genüge vermögen:
viņai nevar vīrs p. naudas pelnīt, cik var nuotērēt Frauenb.; ‡

4) "?": mans nelaimes varai piespējamais nabaga bȩ̄rns! Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 41 f.

Avots: EH II, 272