pieskarties

pìeskar̂tiês, auch pieskãrtiês Dond., intr., berühren: melderis nejauši pieskāries pie dzirnavu ratiem Stockm. n. RKr. XVII, 45. viņam pieskaŗuoties Vēr. II, 342. nedzīvais metals raud, pieskaŗuoties cilvē̦ka ruokai II, 57. = Subst, pieskar̂šanâs, pieskãršanâs, die Berührung; pieskārums, das einmalige Berüliren, die einmalige Berührung: katra lapa vēl glabāja sevī tavu maiguo pirkstu (reflexiv) pieskārumuos Plūd.

Avots: ME III, 290