pìerãdît, anzeigen U.; nachweisen, beweisen: pierādīt tuomē̦r ne˙kas vairs nav pierādāms Pūrs I, 118. - Subst. pìerãdĩjums, der Beweis: par tuo es nezinu ne˙kā teikt, juo tur man trūkst pierādījumu Alm. Kaislibu varā 133.

Avots: ME III, 284

pìerãdît, ‡ Refl. -tiês Segew., Ausweis über sich geben.

Avots: EH II, 268