pìedzît, heilend anwachsen: pielicis (ikrus) pie kājas klāt, un ikri... piedzijuši Pas. 11, 221.

Avots: ME III, 248

pìedzìt,

1) zu-, hinzu-, herzutreiben:
luopus pie siles piedzīt. tas piedzina tuo telīti, kas palika pakaļā BW. 29406, 1;

2) anführen, herbeischaffen:
piedze̦n būvei materiālu Etn. III, 73;

3) beitreiben:
galvas naudu piedzīt Kaudz. M. 78. iebāž naudu kabatā, lai tuo tiesa nevarē̦tu piedzīt Konv. ² 557;

4) volltreiben, volljagen:
piedzīt pilnu miesu ar adatām LP. IV, 32; vollstopfen: p. maisu ar pe̦lavām Ar.;

5) spürend ermitteln:
p. zādzību, zagli Celm.;

6) treibend (über) anstrengen:
zirgus par daudz piedze̦nuot Apskats 1903, S. 531. Refl. -tiês,

1) sich vollstopfen:
"ta tad nu piedzinuos!" saka labi paēdis cilvē̦ks pats uz sevi Pūņi (bei Talsen);

2) sich (über) anstrengen:
ve̦cais tē̦vs tâ nepiedzītuos Apskats 1903, S. 511;

3) sich anstrengend (andere) einhoIen:
pļāvējs piedzinas citiem klāt C.

Avots: ME III, 248

pìedzìt,

1): kārtis p. ar mietiem pie zemes Janš. Nīca 14;

2): p. malku Strasden;

4): "pieēdināt" Seyershof; anschwellen machen
Salis: desmens cūkām ir piedzĩts un sāp, kamȩ̄r piens izzūd;

5): linus zadzis un piedzīts Latv. Av. 1850, № 39; ‡

7) (wider seinen Willen) hervorrufen (entstehen machen):
iedams taidu lielu ceļu, jis piedzina sev kājās tulznu Pas. X, 511. Refl. -tiês,

1): tas nu gan ir piedzĩnies pilns: vȩ̄dȩrs kâ bumba! Seyershof. viņš kāzās piedzĩnās (= pieēdās) visādus labumus ebenda. kad luops priekš kaušanas dikti piedzȩnas, tad dȩsas tam grūti iztīrīt Iw.;

2): dienas darbuos piedzinušās, aizgājušas... pie miera Jauns. Augšz. 72. es jau ȩsmu piedzinies līdz nespȩ̄kam divdesmit gadus agrāk 157; ‡

4) in grosser Menge eindringen:
dūmi pa durvīm vien ustabā piedzȩnas AP.; ‡

5) (Teer) in grosser Menge für sich herstellen:
piedzinās dȩguta Kaltenbr.

Avots: EH II, 249