pìebrēķêt, Mangel leiden; ermangeln U.: svainīšam alutina piebrēķē BW. 19667. tev maizītes piebrēkēja (Var.: pietrūka) BW. 21508 var. man klaipa piebrēķējis, ich bin an Brot zu kurz gekommen Ermes. man jau balss grib piebrēķēt Diez. brēķēt, "mangeln, gebrechen" aus mnd. breken.

Avots: ME III, 240

pìebrẽķêt: kur jau meži sāk p. (fehlen) Stobe 1797 III, 31.

Avots: EH II, 244