papīpēt

‡ papĩpêt, eine Zeitlang (?) rauchen (tr.): papīpēju (Var.: sapīpēju) tebēciņu, ve̦ca palika ļaudaviņa Tdz. 45918, 1. Refl. -tiês, eine Zeitlang rauchen (intr.): es arī gribē̦tu p. ar tavu pīpi Pas. XI, 233.

Avots: EH II, 163