pacere
pacere, [der Pl. paceres bei Bielenstein Holzb. 681], pace̦rs Līb.,  das Krebsnest, dasausgehöhlte, wurzelreiche Flussufer, wo Krebse, Fische hausen [Ronneb.]: pabiksti vēl zem tās paceres, būs kāds sapals! Aps. viņš bāza ruokas pacerēs MWM. VI, 123. ar dalbu izdze̦n nuo upju pacerēm zivis un vēžus Druw.;  [der Ort unter einem Wurzelstock Lennew. n. U.; pace̦rs U.,  ein moosiger Uferrand].
Avots: ME III, 12
Avots: ME III, 12