nùovil̂t, tr., ablugsen: naudu. Refl. -tiês, sich versehen, fehlen: kājām nuovīlās un viņa nuogāzās gar zemi MWM. VIII, 15. Subst. nùovīlẽjs, wer mit List jem. abspenstig macht: niknais sacensis netaupīja... brūtes nuovīlējam ne galvas, ne acu Seibolt.

Avots: ME II, 887

nùovil̂t, ‡

2) betrügerisch weglocken:
tie nuoviļ jūsu sirdi nuo ... dieva bijāšanas Bergm. Saņem. spred. mācības 516.

Avots: EH II, 107