notēlot

nùotè̦luôt, tr., abbilden, darstellen C.: tie ir jānuotē̦luo JR. V, 155. Refl. -tiês, sich abbilden, zum Vorschein kommen: irōnisks smaids nuotē̦luojās pār bāluo seju Vēr. II, 1333. [nuotē̦-luodamās pret luoga maiguo dzidrumu, viņa izskatījās divkārt daiļāka Veselis Saules kapsē̦ta 23.] Subst. nùotē̦luõjums, die Abbildung, Darstellung, das Abbild: diezgan labi izdevies uozuola nuotē̦luojums A. XVII, 3; nùotē̦luôšana, das Abbilden, Darstellen; nùotē̦luôtãjs, der Abbildner, Darsteller.

Avots: ME II, 874