nolāgot

nùolãguôt, tr., abpassen, wahrnehmen: uotrs mēģināja nuolāguot izdevīgu brīdi Alm. pēc mana nuolāguojuma, nach meinem dafürhalten B. Vēstn. [vai nevarē̦tu pie debesīm nuolāguot, kāds rītu būs laiks Dond.]

Avots: ME II, 809