nobezdēt

‡ nùobezdêt, fistend stinken machen (?): uz tāda nuobe̦zdē̦ta krē̦sla negribu sēsties Dunika. beņķim galu nuobezdē[ju]si (fistend vernichtet?), kâ ar cirvi nuocirtusi Tdz. 47921. Refl. -tiės. viel fistend stinkig werden: nuobezdējies kâ se̦sks Dunika.

Avots: EH II, 31