noaurēt

nùoaurêt, intr., einem brüllenden Laut von sich geben, eine Weile blasen: tvaikuonis nuoaurē MWM. VIII, 622. [Refl. - tiês,

1) = nùoaurêt: gans visu dienu pa mežu nuoaurējies Salis; bē̦rns nuoaurējies(= nuobrēcies) Warkl.;

2) aurējuoties 3 sich erschöpfen:
kaķi nuoaurējušies C.]

Avots: ME II, 758