nira, nire, ņira, Taucher od. Wasserhuhn St.; die schwarze Seeschwalbe Hug.; die Schellente (glaucion clangula) Konv. ² 2921; jūras nira, der Seetaucher (colymbus) Konv. ¹ 758. vē̦rtas nira, puffinus brevicaudus MWM. XI, 718. nira (Var.: nire, nira) brēca e̦ze̦rā BW. 13234, 23. labāk nira e̦ze̦rā, ne bāliņa līgaviņa 13234, 3. Zu nirt.

Avots: ME II, 745

nira: auch Fest., Lubn.

Avots: EH II, 25