I netārps,

1) schwach, hinfällig, nichtig
JK. V, 43: atslē̦ga bija gaužām netārpa LP. VII, 133;

2) boshaft, untauglich;
nētārps Grob. n. Etn. III, 65, = ļauns, viltīgs.

Avots: ME II, 736

I netārps: "slikts, nevē̦rts" Gramsden, "gļē̦vs, vājš, nevē̦rts" (mit ã ) Kal.; netārpi tē̦va dē̦li Tdz. 40513.

Avots: EH II, 21

II netā̀rps, das Geziefer, Ungeheuer, Ungetüm: tumšs netārps man jau gaŗām diedz MWM. IX, 189. siti nuost tuo netārpu (eine Schlange)! MWM. X, 6.

Avots: ME II, 736