ne̦r̃ruôt, tr., narren, foppen: nene̦rruo vīru! Refl. - tiês, Narrheiten treiben, sich närrisch betragen: kuo tu, ne̦rra, ne̦rruojies gar tuo labu kumeliņu? BW. 17168. Subst. ner̃ruõjums, das Narrierthaben; ne̦r̃ruôšana, das Narren, Foppen; ne̦r̃ruôtãjs, der Narrierende, Foppende: meita puišu ne̦rruotāja BW. 12771.

Avots: ME II, 730

ne̦r̃ruôt, ‡

2) verderben, beschädigen:
kalējs ne̦rrajis akmeni, caurumu iekšā kaldams Salis.

Avots: EH II, 18