līksmot

lìksmuôt, fröhlich sein, aufleben: es līksmuoju šuo naksniņu uz tām prūšu ruobežām BW. 13254. mēs līksmuojām atkal bez gala un mē̦ra A. XV, 82. Refl. -tiês, sich erfreuen, sich ergötzen: līksmuojaties ar priecīgiem! Vēr. I, 1303.

Avots: ME II, 486