lošnīgs

luošnîgs [Schrunden, Modohn, Lindenhof], luožnîgs,

1) kriechend:
l̂uošnīgs stublājs Konv ² 1554; luošnīgā gunde̦ga, ranunculus repens 1164; luožnīgā gunde̦ga Latv.; luožnīgās saknes Konv. ² 2322;

2) luožnîgs, kriecherisch, demütig
Rol.

Avots: ME II, 528