liẽlceļš, liẽlceļš, [liẽceļš PS.], hier - ceļš [zunächst wohl aus * lirceļš < * lilceļš, vgl. lils "liels" Mar. und lincelš] Mar. n. RKr. XVII, 127, die Landstrasse: gāju pa teciņu uz lielceļa pusi A. XII, 336.

Avots: ME II, 497

liẽlceļš: abi puši lielceļam BW. 19347. bruģē̦tu lielceliņu 9411.

Avots: EH I, 754