laûzẽjs [li. laužė̃jas], der Brecher: krampju lauzējs, der Krampenbrecher, Dieb BW. 9289; varas lauzējs, der Brecher der Kraft, Aussauger: ūdentiņš, akmentiņš manas varas vilcējiņi (Var.: lauzējiņi) BW. 6941. ce̦lmu lauzẽjs, der Bahnbrecher.

Avots: ME II, 431

laûzẽjs: "naidīgs un plēsīgs cilvē̦ks" Seyershof; der Bewältiger: darba l. Atpūta № 644, S. 6.

Avots: EH I, 724