laũkgals, [auch 
laukgalis],  der Rand, das Ende des Feldes: es pārvedu brāļam sievu gar diviem laukgaliem BW. 18687. 
skarbi, skarbi zīle dzied mūsu brālīša laukgalā 31933, 23. 
[Emilija... bija aizgājusi uz laukgali zemenēs Veselis Saules kapsēta 72.]
Avots: ME II, 
426