lāsains
I lãsaîns, làsaîns 2 Erlaa, [lâsaîns Jürg., Kl.],  punktiert, gesprenkelt [Lennew.],  getiegert: stallī bē̦rs kumeliņš lāsainām krēpītēm BW. 11576. lāsaina spalva [N. - Peb.], Konv. 2 2158. trotuāri bij lāsaini Stari II, 334;  sommersprossig: vīriņš ar lāsaiņu ģīmi A. XIV, 296;  gewässert (von Stoffen): gaiši zili, lāsaini, īsi brunči BW. III, 16. Zu làse.
Avots: ME II, 441
Avots: ME II, 441