kņubinât(iês), = knubināt(ies):kņubina ar pirkstiem galvas drāneles stūri Janš. [uotru (galu) puiši kņubināja BW. 35025.] nekņubinies tik ilgi ar zirgu jūgšanu Ahs. viņš kņubinājās viņai uz krūtīm agr ņieburiņa puo- dziņām Janš. [kņubinājās, bet me̦zglu nevarēja attaisīt Dunika.]