krustot
krustuôt, tr.,  kreuzen: zirgu un ēzeli Vēr. II, 1187. kumeliņš krustuotām krēpītēm BW. 29869. Refl. -tiês,  sich kreuzen: sāk zibeņi krustuoties LP. VII, 497. Subst. krustuôšana,  das Kreuzen; asiņu krustuôšanās; krustuojums,  die Kreuzung: ielu krustuojums Vēr. II, 1305. meita dabūjuse pārskriet vagu krustuojumam LP.VII,70.
Avots: ME II, 290
Avots: ME II, 290