kristīt
kristît, -ĩju, tr.,  taufen: bē̦rnu; kristījamais bērns, ūdens,  das Taufkind, Taufwasser. (Auch reflexiv: mēs nākam kristītuos U.,  wir bringen ein Kind zur Taufe.] Subst. kristîšana,  das Taufen; kristîtãjs,  der Täufer. Aus aruss. крсьтити dass.
Avots: ME II, 281
Avots: ME II, 281