kraķis
I kraķis, Demin. verächtl. kraķelis,  die Kracke (hieraus entlehnt),  ein schlechtes, schwaches Pferd [Dond.], Kand., Laud.: cilāja pinkainās kājas mazs, izpūris kraķītis Vēr. I, 769. kraķa zirgs,  die Schindmähre Saul.  Auch von alten, schwachen Menschen ausgesagt [Dond.], Stom.: ak tu muļķi, ve̦cais kraķi! BW. 13128. tik tāds kraķītis vakara brāils 20356. Vgl. kraģis II.
Avots: ME II, 256
Avots: ME II, 256