kavêklis, kaveklis Kand., auch kavekle Mar. n. RKr. XVII, 139,
1)das Hindernis: laulībniekiem lika visādus kavēkļus ceļā BW. III, 1, 62;
2)das Amusement, laika k.,der Zeitvertreib:būs man laika kavēklītis BW. 1162. ruozes - tās meitiņu kavēklītis 12278. saņemsim autiņuos, būs vakara kavēklītis 1162. pie meitiņas pupi auga, būs puišiem kavēklītis (Var.: kaveklei) 5546, 6. Zu kavêt. S. auch kavekslis.