kamoļāties
kamuoļâtiês  [erschlossen aus ostle. kamuļuôtîs], - ãjuôs,  sich winden, jem. in der Arbeit stören: kamuoļājas pa kāju apakšu  Mar. n. RKr. XV, 118.  [Wohl zu kamuolis;  die genannte ostle. Form könnte auch aus * kamuļātiês  entstanden sein.]
Avots: ME II, 153
Avots: ME II, 153