kalme
kal̃me, kalmis, kalma  gew. Pl. kal̃mes, kal̃mji,  Kalmus (acoruscalamus); puķu kalmji,  die Schwertlilie (iris), vilku kalmji, iris germanica  Mag. IV, 2, 97.  [Nebst kal̃mes  und kalmus  zunächst aus dem Deutschen.]
Avots: ME II, 142
Avots: ME II, 142